Evija Vēbere

Dzīvesgājums

Evija Vēbere dzimusi Kuldīgā, bērnību pavadījusi Kurzemes kultūras vidē, kur agrīni pamanīta viņas spēcīgā muzikālā jutība. Mācības sāka Ventspils Mūzikas vidusskolā, Mūsdienu mūzikas ritma nodaļā, kur apguva džeza un populārās mūzikas vokālu, ritmu un ansambļa domāšanu. Deviņpadsmit gadu vecumā viņa iestājās Prinča Klausa konservatorijā Groningenā, iegūstot džeza vokāla bakalaura grādu. Jau studiju laikā Vēbere veidoja pirmos autordarbus un kļuva par aktīvu koncertdzīves dalībnieci, kas vēlāk pavēra ceļu uz starptautisku skatuvi un sadarbībām ar mūziķiem no dažādām valstīm.

Pēc atgriešanās Latvijā Evija apzināti virzīja karjeru starp alternatīvo un populāro mūziku. 2014. gadā iznāca debijas EP Dream Whispers, kurā dzirdams smalks džeza un elektroakustikas pavediens. Drīz sekoja duets Howling Owl ar bundzinieku Lavu Kovāču, kas 2015. gadā publicēja EP Dance for Common Sense un uzstājās vairākos Eiropas festivālos. No 2016. gada Evija atsāka dzīvi Rīgā un mērķtiecīgi izkopa solo rokrakstu latviešu valodā, kas kļuva par viņas vizītkarti.

Ģimene

Par privāto dzīvi Evija runā atturīgi, priekšplānā liekot radošo darbu. Tomēr intervijās jūtams, ka ģimenes atbalsts un Kurzemes saknes ir svarīga atsauce viņas muzikalitātē un darba ritmā. Šī piesaiste vietējai videi harmoniski līdzsvarojas ar Eiropā gūto izglītību un pieredzi, kas kopā veido viņas personības un skanējuma pamatu.

Profesionālā karjera

Evijas diskogrāfijas centrā ir solo albumi Sirdsbūt un KĀ. Sirdsbūt, izdots 2018. gadā, apvieno deviņas dziesmas latviešu valodā un atnesa plašu kritiķu atzinību, tostarp nomināciju Austras balvai, kā arī uzvaru Zelta Mikrofona kategorijā par gada labāko alternatīvās un indie mūzikas albumu. Dziesmas Mīlniekiem un visādiem citiem video tika pamanīts arī Rīgas Starptautiskā kino festivāla mūzikas video nominācijā. 2021. gadā iznāca albums KĀ, kurā Evija paplašināja skaņu valodu, sadarbojoties ar hiphopa un elektroniskās mūzikas kolēģiem, tai skaitā ierakstot singlu ar reperi ansi.

Paralēli solo darbībai viņa regulāri iesaistās kolektīvos. Ar Howling Owl Evija attīstīja eksperimenta un performatīvās mākslas dimensiju, savukārt Jāņa Šipkēvica vadītajā apvienībā Nepāriet viņa piedalījusies gan Imanta Kalniņa mūzikas albumā Pāri, gan oriģinālmūzikas projektā Lūk, radot daudzbalsīgu dialogu starp koru tradīciju, indie un art-pop skanējumu. 2022. gada nogalē radās trio P.S.PMS kopā ar Elīnu Silovu un Kristīni Pāži, kas tematizē sievietes skatījumu mūsdienu popkultūrā un ironiski paplašina estētiskās robežas gan skatuvē, gan studijā. Kā viesvokāliste Evija dzirdama arī citos ierakstos, tostarp ar grupu Ezeri, kā arī tematiskās izlasēs, kur mūzika satiekas ar dzeju.

Koncertos Evija uzstājas gan klubos un festivālos, gan kultūrtelpās, kas pieprasa intīmāku skanējumu. Viņas programmās bieži sastopamas pārstrādātas dziesmu versijas, kuras katrā vakarā atklāj jaunas nianses. Šāda elastība un improvizācijas klātbūtne ļauj uzturēt dzīvu attiecību ar auditoriju un vienmēr meklēt svaigu izteiksmi.

Mūzikas valoda un vokālā eksperimentešana

Evijas Vēberes rokraksts balstās balss timbrā, kas spēj būt bērnišķīgi trausls un reizē nervozi trauksmains. Viņa veido daudzslāņainas vokālās faktūras, izmantojot cilpošanu, elpas trokšņus, sīkākas frāzējuma daļas un negaidītas intervālu pārejas. Elektronika Evijas mūzikā nav dekoratīvs fons, tā ir dramaturģisks instruments. Sintetizatori, tekstūras, glitch elementi un ambienti trokšņi rada telpu, kurā balss kļūst par stāsta centru, bet ritms un harmonija pastāv mainīgā spriegumā.

Stilistiski Vēbere atrodas starp avantpopu, sintezpopu un eksperimentālo mūziku. Viņa var atsaukties uz džeza skolu, taču džeza valodu drīzāk jūt kā domāšanas veidu, nevis žanra rāmējumu. Tekstos Evija nepeld tikai sirreālās pasakās. Tie mēdz būt rotaļīgi, bet var kļūt arī tieši un sociāli asāki. Šī spēja pārslēgt toņu paleti padara dziesmas daudzslāņainas, turklāt vizuālie risinājumi video un skatuvē stiprina naratīvu, liekot mūzikai skanēt kā vienotai performances mākslai.

Citi fakti

Evija Vēbere regulāri sadarbojas ar kino un vizuālās mākslas autoriem, veidojot mūzikas video un starpdisciplinārus projektus. Viņas ieraksti bieži nonāk sabiedrisko mediju un neatkarīgo platformu gada topsarakstos, apliecinot rezonansi ārpus šauras nišas. Vairāki singli un dziesmas iekļuvuši radio rotācijās gan Latvijā, gan ārvalstu nišas stacijās. Izglītība Nīderlandē un intensīvā koncertēšana Baltijā, Lielbritānijā un Centrāleiropā sekmējusi profesionālu tīklu, kas palīdz viņai ātri īstenot jaunas idejas, tostarp pasūtījuma darbus festivāliem vai sadarbības ar teātri.

Viņas radošā attieksme vienmēr vērsta uz kopdarba kvalitāti. Vēbere rūpīgi izvēlas līdzstrādniekus, dod priekšroku ilgtermiņa dialogam ar producentiem, skaņu inženieriem un režisoriem. Tas redzams gan skatuves izkārtojumos, gan aranžiju ekonomijā, kur katra skaņa pamatota ar dramaturģisku nepieciešamību.