Jānis Lūsēns
Dzīvesgājums
Jānis Lūsēns dzimis Liepājā, pilsētā ar izteiktu muzikālo temperamentu. Skolas gaitas viņš turpināja Emīla Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā, pēc tam studēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kompozīciju apgūstot Jāņa Ivanova klasē. Studiju gados viņš izveidoja instrumentālās mūzikas ansambli Zodiac, kas ar pirmajiem albumiem Disco Alliance un Music In The Universe kļuva par astoņdesmito gadu fenomenu Latvijā un visā PSRS. Lūsēna sintezatoru valoda un melodiskais instinkts šai mūzikai piešķīra telpisku, “kosmisku” elpu.
Deviņdesmitajos gados komponists pakāpeniski pārcēla fokusu uz skatuves mākslu, radot mūziku teātrim, muzikāliem iestudējumiem un koncertprogrammām. Viņa vārds bieži sastopams teātru repertuārā, savukārt mūziklu un rokoperu lauks kļuva par radošo laboratoriju, kur Lūsēns apvienoja popmūzikas pulsu ar dramaturģisku domāšanu. Komponista darbus augstu novērtējušas žūrijas un publika, viņš saņēmis Latvijas teātru gada balvas, Lielo mūzikas balvu un ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Ģimene
Jānis Lūsēns bijis laulībā ar dziedātāju Maiju Lūsēnu, ar kuru viņu vienoja gan ģimene, gan kopīgs muzikālais ceļš. Viņu dēls Jānis Lūsēns jaunākais arī ir komponists. Vēlākos gados komponists izveidoja radošu un personisku tandēmu ar flautisti Eviju Mundeciemu, ar kuru apprecējās 2024. gadā. Ģimenes stāsts Lūsēna dzīvē bieži savienojas ar mūziku, jo sadarbības ar tuviniekiem pārtop koncertprogrammās un ierakstos.
Profesionālā karjera
Zodiac debijas plate Disco Alliance 1980. gadā un turpinājums Music In The Universe 1982. gadā atnesa plašu atpazīstamību, savukārt vēlākajos sastāvos ar Zigfrīdu Muktupāvelu un Maiju Lūsēnu tapa dziesmas, kas kļuvušas par latviešu popkultūras kanonu. Šais projektos Lūsēns apvienoja modernu elektronikas skanējumu ar izteiktu melodijas izjūtu, radot gan instrumentālas, gan vokālas programmas. Deviņdesmito gadu beigās komponists sāka intensīvi strādāt teātrī, bijis arī Liepājas teātra muzikālās daļas vadītājs.
Viens no nozīmīgākajiem pienesumiem ir sadarbība ar dzejnieci Māru Zālīti. 1999. gadā Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvoja rokopera Kaupēn, mans mīļais, kas kļuva par ilglaicīgu skatītāju hitu un ieguva vietu Latvijas kultūras kanonā. Vēlāk sekoja rokopera Sfinksa par Eiženu Finku, kas apliecināja Lūsēna spēju savienot teātra stāstniecību ar koncertisku enerģiju. Ģimenēm veltītajā žanrā nozīmīgi ir mūzikli Neglītais pīlēns un Sniega karaliene, kur Lūsēna melodika un ritms saaužas ar skaidru dramaturģiju un labi dziedamu vokālo līniju.
Komponista daiļradē atrodami arī kameropusi, orķestra partitūras, kora dziesmas un koncertprogrammas ar dažādiem solistiem. Lūsēns regulāri atjauno savus skatuves darbus koncertuzvedumu formā, piedāvājot tos jaunai paaudzei un pielāgojot mūsdienu skanējumam. Viņš aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām un kultūras iestādēm, veido tematiskas programmas un turpina attīstīt mūzikas teātra tradīciju Latvijā.
Radošais rokraksts un ietekme uz Latvijas mūzikas teātri
Lūsēna rokrakstu veido trīs atslēgas elementi. Pirmkārt, melodiskums. Viņš raksta dziesmas, kas “turas” uz atminama motīva un pulsējoša ritma, tāpēc mūzika organiski pārvēršas par izrādes emocionālo mugurkaulu. Otrkārt, sintezatoru un akustisko instrumentu līdzsvars. No Zodiac laika nākusī elektronikas pieredze nav dekorācija, tā kalpo dramaturģiskai funkcijai, veido telpu, spriegumu un pārejas starp skatuvēm. Treškārt, teksta jēga. Darbā ar dzejniekiem un libretistiem Lūsēns meklē valodiski skaidru frāzi, kas ļauj aktieriem dziedāt “pa tekstu”, saglabājot izrādes naratīvu un psiholoģisko loģiku.
Šī kombinācija atstājusi ilgstošu nospiedumu Latvijas mūzikas teātrī. Lūsēns palīdzējis nostiprināt pārliecību, ka oriģinālmūzikas iestudējumi var būt skatītāju magnēts, ja tiem ir melodijas kvalitāte, skaidra dramaturģija un mūsdienīga skaņas arhitektūra. Viņa darbi bieži atgriežas repertuārā, bet atsevišķas dziesmas dzīvo ārpus skatuves, veidojot koncertprogrammas un radio klasiku.
Citi fakti
Komponists saņēmis Latvijas teātru gada balvu kā labākais komponists par mūziku izrādei Santa Krusa un par rokopera Kaupēn, mans mīļais partitūru. Viņš ir Lielās mūzikas balvas laureāts par devumu mūzikas teātrī. Lūsēnam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Viņš uztur radošu platformu ar koncertiem, notīm un ierakstiem, kā arī atjaunina agrīnos darbus, veidojot jaunus aranžējumus un koncertscenārijus. Komponista publiskajā darbībā nozīmīga vieta ir sadarbībām ar latviešu dzejniekiem un skatuves māksliniekiem, kā arī pedagoģiskiem un meistarklases projektiem.
