Evelīnas Strazdiņas dzīve starp TV ekrānu un dūlas aicinājumu

Latvijas mediju telpā ir maz cilvēku, kuri spēj tik organiski apvienot publisku televīzijas karjeru ar tik intīmu un klusu darbu, kāds ir dūlas aicinājums. Evelīna Strazdiņa gadiem ilgi ir bijusi nemainīga vērtība TV3 raidījumā “Bez Tabu“, katru darbadienas vakaru uzrunājot simtiem tūkstošu skatītāju. Taču viņas patiesais dziļums un spēks atklājas ārpus televīzijas prožektoriem – viņa ir sertificēta dūla, krūts barošanas konsultante, PEP mamma un, pats galvenais, piecu bērnu māte.

2026. gadā, tuvojoties savai nozīmīgajai 50 gadu jubilejai, Evelīna ir piemērs tam, ka sievietes iekšējai kapacitātei un sirds siltumam nav robežu. Šajā biogrāfiskajā rakstā mēs ielūkosimies Evelīnas Strazdiņas dzīvē, atklājot, kā Pārdaugavas meitene kļuva par vienu no atpazīstamākajām žurnālistēm Latvijā, un kāpēc pašas dzemdību pieredze viņu pamudināja kļūt par spēcīgu atbalstu citām sievietēm šajā trauslajā dzīves brīdī.

Būtiskākie fakti

• Pilns vārds: Evelīna Strazdiņa (iepriekš, pirms laulībām ar esošo vīru, sabiedrībā pazīstama arī kā Kovaļevska).
• Dzimšanas gads un vecums: Dzimusi 1976. gada 6. aprīlī. 2026. gadā viņa svin savu 50. dzimšanas dienu.
• Izcelsme: Dzimusi un augusi Rīgā, Pārdaugavā.
• Nodarbošanās: Žurnāliste, ilggadēja TV3 raidījuma “Bez Tabu” vadītāja, dūla, krūts barošanas konsultante un PEP (Pirmā emocionālā palīdzība) mamma.
• Ģimenes stāvoklis: Precējusies ar IT speciālistu Ivaru Strazdiņu.
• Bērni: Māte pieciem bērniem – Fridriham, Beatrisei, Mereditai, Stīnai Aleksandrai un Ullai Birgitai.

No Pārdaugavas līdz žurnālistikai

Evelīna Strazdiņa ir īstena rīdziniece. Viņa ir dzimusi un augusi Pārdaugavā, bet skolas gaitas aizvadījusi pašā pilsētas sirdī – Rīgas 3. vidusskolā Vecrīgā. Intervijās viņa ar lielu siltumu atceras savu saikni ar Rīgas centru, raksturojot tā laika Vecrīgu kā vietu, kas bijusi pilna ar īpašu kopienas izjūtu. Tolaik tur apgrozījās visdažādākie tēli, sākot no māksliniekiem un beidzot ar kolorītiem vietējiem iedzīvotājiem, kurus visi atpazina sejā. Šī raibā, dinamiskā vide un kontrasti, visticamāk, ir veidojuši viņas atvērtību pret cilvēkiem un viņu unikālajiem dzīvesstāstiem, kas vēlāk tik ļoti noderēja pētnieciskajā un sociālajā žurnālistikā.

Savu profesionālo ceļu medijos viņa sāka krietni pirms mūsdienu sociālo tīklu ēras. Pirms pievienošanās “Bez Tabu” komandai (kur viņa darbojas kopš 2003. gada), Evelīna strādāja LNT un “Radio Rīgai” kā ziņu diktore, kā arī vadīja ēteru kā radio dīdžejs stacijās “Star FM” un “FIT FM”. Televīzija un radio ir ārkārtīgi prasīgas vides, kas no cilvēka prasa ātru reakciju, nemitīgu empātiju un spēju uzrunāt plašu, daudzveidīgu auditoriju. Evelīnas dabiskais šarms un labestība ātri vien viņu padarīja par vienu no uzticamākajām sejām Latvijas žurnālistikā.

Aicinājums: Vairāk nekā tikai televīzija

Lai arī televīzija viņai ir devusi atpazīstamību, Evelīna pati atzīst:

“Ja darbā esi pilnveidojies, pienāk brīdis, kad jūti, ka profesionalitāte strādā tavā vietā”.

Šī iekšējā nepieciešamība pēc jaunas jēgas un vēlme dot kaut ko paliekošu viņu aizveda pie pilnīgi citas profesijas – viņa nolēma kļūt par dūlu.

Kas pamudināja veiksmīgu TV zvaigzni pievērsties šim intīmajam, fiziski izaicinošajam un emocionāli piesātinātajam darbam? Atbilde slēpjas viņas pašas dzīves pieredzē un pārliecībā, ka jebkuras sabiedrības labākā daļa ir tās bērni. Viņa tic, ka laimīgi bērni spēj izaugt tikai tad, ja laimīgas un atbalstītas ir viņu mammas un tēti. Evelīna pati ir piedzīvojusi dažādas dzemdības – divas stacionārā, bet vēlākās mājdzemdībās –, kas viņai devis ārkārtīgi plašu un niansētu izpratni par sievietes patiesajām vajadzībām šajā transformācijas procesā.

Lēmums kļūt par sertificētu dūlu nenāca viegli, tas prasīja nopietnu trīs gadu apmācību programmu. Evelīna atceras, ka brīdī, kad viņa šo lēmumu galīgi pieņēmusi, izjutusi teju eiforisku sajūsmu, saprotot, ka tas patiešām ir viņas īstais aicinājums. 2026. gadā viņa jau ir ļoti pieredzējusi un pieprasīta speciāliste. Viņa ne tikai sniedz emocionālu atbalstu dzemdībās (skaidri nodalot dūlas lomu no medicīniskā personāla kompetences), bet arī konsultē zīdīšanas jautājumos un darbojas kā PEP mamma bērniem, kuri ir vecumā no dzimšanas līdz trīs gadiem. Viņas darba ģeogrāfija ir iespaidīga – viņa atbalsta sievietes Rīgas Dzemdību namā, Stradiņa slimnīcā, “Stārķa ligzdā”, kā arī Jūrmalas, Siguldas, Ogres, Jelgavas un Dobeles slimnīcās un arī plānotās mājdzemdībās.

Viņas kā dūlas kodolu veido dziļa labestība un spēja būt blakus, nesniedzot liekus, neprasītus padomus, bet radot pilnīgi drošu telpu dzemdētājai. Tas ir darbs pacietībā un klusumā, pilnīgs pretstats televīzijas ikdienas troksnim un dinamikai. Tieši šis līdzsvars ļauj viņai saglabāt iekšējo harmoniju un neizdegt.

Ģimene kā fundamentāls pamats: Piecu bērnu ikdiena

Digitālajā vidē cilvēki bieži interesējas par Evelīnas ģimenes dzīvi (ko apliecina meklētāju frāzes saistībā ar gadiem, stāvokli un bērniem). Viņas ģimenes stāsts ir tikpat bagātīgs un piepildīts kā viņas karjera. Būt mātei pieciem bērniem mūsdienu Latvijā ir apbrīnas vērts, liels izaicinājums.

No savām iepriekšējām attiecībām (ar mūzikas jomas pārstāvi, producentu Juri Gravi) Evelīnai ir divi nu jau pavisam pieauguši bērni – dēls Fridrihs un meita Beatrise, kuri pasaulē nākuši 20. gadsimta 90. gadu beigās. Savukārt no laulības ar IT speciālistu Ivaru Strazdiņu (ar kuru viņa ir kopā nu jau vairāk nekā piecpadsmit gadus) ģimenei pievienojās vēl trīs meitas.

Trešais bērns, meita Meredita, dzima ap 2010. gadu, bet Stīna Aleksandra – 2014. gada rudenī. Savukārt milzīgu sabiedrības uzmanību un sirsnīgus apsveikumus izsauca ziņa 2019. gada vēlā rudenī, kad tapa skaidrs, ka ilggadējā “Bez Tabu” vadītāja ir piektā bērniņa gaidībās un dosies dekrētā. Tā pasaulē ieradās pastarīte Ulla Birgita, kura piedzima 2020. gada sākumā – tieši nedēļu pirms Latvijā sākās trauksmainā ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

Evelīna atklāti atzīst, ka tik lielas ģimenes ikdiena ir kā nebeidzams, skaļš karuselis. Intervijās, stāstot par savu mājas dzīvi, viņa to spilgti ieskicē – kamēr vienā istabā kāds no lielajiem bērniem runā pa telefonu, otrā skrien suns, bet viņai pašai klēpī sēž jaunākā atvase ar platu smaidu sejā. “Mana ikdiena,” viņa par to nosaka ar neizmērojamu mieru. Ļoti interesants ir fakts, ko viņa atklāja saistībā ar savām ceturtajām dzemdībām – viņa ar vīru Ivaru nolēma, ka šajā procesā būs klāt arī tobrīd četrgadīgā meitiņa Meredita. Pretēji izplatītajiem stereotipiem, meitenīte izrādījusies vislabākā atbalsta persona, patiesi un dabiski turot mammas roku un palīdzot viņai piecelties.

Dzīves filozofija 50 gadu slieksnī

2026. gads Evelīnai iezīmē nozīmīgu un skaistu dzīves robežšķirtni – viņa atzīmē savu 50. dzimšanas dienu. Tas ir vecums, kad daudzi nolemj samazināt apgriezienus, taču Evelīna turpina intensīvi un aktīvi darboties, esot pārliecināta, ka katram ir jābūt tiesībām izvēlēties un saņemt šķietami neiespējamo – piedzimt, dzīvot un arī aiziet cieņpilni. Viņa tic, ka viss Lielais patiešām sākas no ļoti mazām ikdienas izvēlēm.

Lai atgūtu iekšējos spēkus, atbrīvotos no televīzijas stresa un pārstrādātu smagos emocionālos brīžus dūlas darbā, Evelīnas ģimene ļoti mīl uzturēties pie dabas, īpaši pie jūras. Liels ūdens daudzums spēj atbrīvot viņas prātu un padarīt viņu rāmāku un laimīgāku. Viņa uzskata, ka dabas spēks atspoguļojas cilvēkā – ja ilgi lūkojies uz ainavu, tā tevī sāk spoguļoties. Kopā ar vīru Ivaru un bērniem viņi ir atzinuši dabu par pilnīgi neatņemamu savas ikdienas sastāvdaļu, kas dod garīgu piepildījumu.

Viņa nav zaudējusi arī sievišķīgo šarmu un atvērtību pret mīlestību, norādot, ka sievietei ir svarīgi, lai blakus būtu atbalstošs vīrietis, un reizēm svarīgākās lietas mūsu dzīvē ienāk kā lielas nejaušības.

Evelīna Strazdiņa 2026. gadā noteikti nav tikai viena no atpazīstamākajām Latvijas žurnālistēm vai vienkārši daudzbērnu māte. Viņa ir kļuvusi par dziļu iedvesmas avotu. Viņa ir sieviete, kura ar savu balsi ekrānā stāsta par netaisnībām sabiedrībā, bet ar savām rokām, pacietību un klātbūtni palīdz ģimenēm tikt galā ar intīmākajiem un maģiskākajiem dzīves brīžiem dzemdību nodaļās un mājās. Viņas biogrāfija mums atgādina, ka patiesa personības izaugsme notiek tad, kad atrodam spēku kalpot citiem, un ka spēja apvienot intensīvu karjeru ar milzīgu, mīlošu ģimeni, iespējams, ir sarežģīta, bet noteikti sasniedzama misija.