Inese Vaikule pirmizrādē ar sporta tērpiem: ko patiesībā stāsta šī izvēle

Televīzijas personība Inese Vaikule kopā ar vīru Edgaru
ieradās Jaunā Rīgas teātra pirmizrādē neierasti, viens hokeja, otrs basketbola
fanu kreklā. Nevis gaumes dēļ, bet tāpēc, ka izrāde “Ledus garša” runā par
hokeju, faniem un to vietu latviešu identitātē. Ar šo žestu pāris uzsvēra
izrādes ideju, nevis lauzās pret etiķeti.

Kas īsti notika: “Ledus garša”, atmiņu datums un fanu
emocijas

Vaikulu izvēle bija
apzināta. Viņi devās uz JRT monoizrādi “Ledus garša”, kas pētī hokeju un
fanošanu kā sabiedrības parādību. Pirmizrāde notika 2. septembrī, izrādi
režisējis Vilis Daudziņš, idejas autors ir aktieris Dāvids Pētersons. Izrādes
garums ir ap stundu un trīsdesmit minūtēm, vieta, JRT Mazā zāle Lāčplēša ielā
25. Biļetes uz tuvākajiem seansiem izpārdotas, kas norāda uz interesi par tēmu.

Pirmizrādes nedēļā
sakrita arī sāpīga gadadiena, 7. septembris. Šajā datumā 2011. gadā gāja bojā
KHL klubs “Lokomotiv” ar latviešu aizsargu Kārli Skrastiņu, traģēdija palika
Latvijas sporta atmiņā. Vaikule publiski atgādināja par šo datumu, skaidrojot,
kāpēc fanošana latviešiem ir kas vairāk par subkultūru.

Par izrādi “Ledus garša”

Monoizrāde
ielūkojas fanu kustībā, uzvaru un zaudējumu psiholoģijā un mūsu kolektīvajās
emocijās. Fani pārdzīvo spēles burtiski ar sirdi, ko Vaikulu ģimene apraksta
ļoti personiski. Teātris šeit strādā kā palielināmais stikls, kas izceļ
sabiedrības rituālus un kopīgo valodu, ko visi atpazīstam pasaules čempionāta
laikā. 2023. gada bronza, vēsturiska Latvijas izlasei, tikai pastiprina šo
stāstu un skaidro, kāpēc “hokejs” Latvijā nozīmē vairāk nekā sportu.

Vai šādi tērpi pārkāpj teātra etiķeti

Rīgā uz atklāšanas
vakariem parasti iesaka tumšu uzvalku vai svinīgu kleitu, tomēr arī pašas
kultūrvietas atzīst, ka viesi drīkst “saģērbties svinīgi” visos seansos, nevis
tikai noteiktā uniformā. LNO skaidri norāda, ka atklāšanas vakaros pieklājas
tumšs uzvalks, bet māksliniekiem un skatītājiem patīk redzēt viesus saposušos
arī citos vakaros. Tātad galvenais princips ir cieņa pret notikumu, nevis
vienas normas absolūts.

Latvijas statistika
rāda, ka kultūras pasākumu apmeklējums un teātra dzīve ir nozīmīga mūsu
ikdienai. CSB atsevišķos rādītājos fiksē gan teātru aktivitāti un auditoriju,
gan kultūrdalības izmaiņas, savukārt 2022. gadā kopējā dalība kultūras dzīvē
bija zemāka nekā iepriekš, kas lika iestādēm domāt, kā atgūt publiku. Pret šo
fonu radoši risinājumi un spilgti, tematam atbilstoši tērpi var būt veids, kā
piesaistīt uzmanību un rosināt sarunu par to, ko redzam uz skatuves.

Ko mums māca Vaikulu žests

Vaikulu stāsts nav
par provokāciju, tas ir par teksta un konteksta saskaņu. Ja izrāde ir par
hokeju un faniem, fanu krekli ir saprotams, cieņpilns komentārs. Tas ļauj
skatītājiem ieraudzīt, ka pirmizrāde var būt platforma sarunai par mūsu
atmiņām, traumām un lepnumu, ko nes līdzi sports.

Divas īsas
atziņas, ko paņemt līdzi:

1.   
Pieskaņo tērpu notikuma garam, nevis klišejai par
“pareizo” formu.

2.   
Atceries datumu un stāstu, kas stāv aiz izrādes, tas piešķir
vakaram saturu.

Šādi skatoties,
izvēle ir ļoti latviska. Mēs fanosim, atcerēsimies Skrastiņu un turpināsim
runāt par to, kā sports veido mūsu kopīgo valodu. Un, kad seko nākamā teātra
pirmizrāde, ļaujiet tērpam pastāstīt, kāpēc esat tur.